Romā 3. gadsimtā, pēc Palmīras krišanas, dižciltīgais Lūcijs Manlijs Pizons raksta savai draudzenei Faustai, kas palikusi Austrumos. Viņš stāsta par karalieni Zenobiju, kas sakauta un izsūtīta netālu no Romas, un par imperatoru Aurēliānu, bīstamu karotāju, kurš nolemj iznīcināt kristiešus. Bet Pizons pats ir šīs jaunās ticības piekritējs.
Šis romāns atdzīvina Romu laikā, kad saduras divas reliģijas, kā to no iekšpuses redz apdraudēts liecinieks. Tas turpina «Zenobiju», bet Pizons stāsta Faustai, kas noticis ar karalieni: stāstā var viegli iejusties.
Uzrakstīts vēstuļu formā, tas viegli lasās, vēstuli pēc vēstules, valodā, kuru mācāties.
