No 1793. līdz 1795. gadam angļu rakstniece Mērija Volstonkrafta gandrīz katru dienu raksta Gilbertam Imlejam, amerikānim, kuru viņa mīl. Viss sākas Parīzē revolūcijas laikā: lai izvairītos no cietuma, kas draud angļiem, viņa sauc sevi par «Madame Imlay». Bet Imlejs bieži aizbrauc, un viņa raksta viņam no Havras, kur piedzimst viņu meita Fanija, pēc tam no Zviedrijas un Norvēģijas.
Šīs intīmās vēstules rāda grāmatas «Sieviešu tiesību aizstāvība» autori tādu, kāda viņa bija: brīvu sievieti, kas atklāti saka, ko gaida no mīlestības.
Maigas, dzīvas, dažbrīd zobgalīgas, tās lasās pa vienai, jūsu tempā, valodā, kuru mācāties.
