«Es esmu slims cilvēks… Es esmu ļauns cilvēks.» Tā sākas atzīšanās, ko raksta bijušais sīkais ierēdnis, sarūgtināts vientulis, kas noslēpies kādā Pēterburgas kaktā. Vispirms viņš izaicinoši skaidro, kāpēc noraida saprātu un progresu. Tad viņš stāsta par pazemojošu vakaru ar bijušajiem biedriem un par tikšanos ar jaunu sievieti Lizu.
Šis stāstītājs ņirgājas par visu, gan par sevi, gan par lasītāju, un tomēr viņš valdzina. Šo grāmatu bieži uzskata par vārtiem uz lielajiem Dostojevska romāniem.
Ar tulkojumu vienmēr acu priekšā jūs varat lasīt šo drudžaino tekstu valodā, kuru mācāties.
