Ivans Iljičs ir cienīts tiesnesis, kurš izveidojis sev ērtu, godājamu un labi sakārtotu dzīvi. Kādu dienu pēc nenozīmīga kritiena sānā parādās dīvainas sāpes, kas vairs neatkāpjas. Pamazām viņš saprot, ka slimība ir smaga un ka ģimene labprātāk izliekas neko neredzam.
Nāves priekšā viņš sev jautā, vai patiešām ir dzīvojis. Šis īsais Tolstoja stāsts nav zaudējis savu spēku: tas uzdod jautājumu, ko beigās uzdod ikviens, par to, kas patiešām ir svarīgs.
Uzrakstīts vienkāršā un tiešā stilā, tas viegli lasās valodā, kuru mācāties.
