Franču romānists, naturālisma vadošā figūra un Rugonu-Makāru cikla autors, kurš aizstāvēja Dreifusu ar savu „J’accuse”. Viņš sarakstīja „Nanu”, „Žerminālu” un „Dāmu laimi”, ko lasa to otrās impērijas sabiedrības ainas dēļ.
Emīls Zolā dzimis Parīzē 1840. gadā un uzauga Eksanprovansā, kur sadraudzējās ar Polu Sezānu. Viņa tēvs, itāļu izcelsmes inženieris, nomira, kad Emīlam bija septiņi gadi. Divreiz izkritis bakalaureāta eksāmenos, viņš strādāja izdevniecībā Hachette, pēc tam kļuva par žurnālistu un mākslas kritiķi un aizstāvēja Manē. Romāns „Terēza Rakēna” (1867) viņam atnesa atpazīstamību.
Naturālisma kustības vadītājs, viņš divdesmit piecus gadus veltīja Rugonu-Makāru ciklam — divdesmit romāniem, kas seko vienai ģimenei Otrās impērijas laikā. To vidū ir „L’Assommoir” (1877), kas viņam atnesa bagātību, „Nana” (1880), „Dāmu laime” (1883), „Žermināls” (1885) par ogļraču streiku un „Cilvēks zvērs” (1890).
1898. gadā viņš laikrakstā L’Aurore publicēja „J’accuse…!”, aizstāvot nepamatoti notiesāto kapteini Dreifusu. Apsūdzēts apmelošanā, viņš gadu pavadīja trimdā Anglijā. Viņš nomira Parīzē 1902. gadā, saindējies ar aizsērējuša skursteņa dūmiem, un 1908. gadā viņa pīšļus pārveda uz Panteonu.
