Ķīniešu rakstnieks, mūsdienu literatūras dibinātājs sarunvalodā, kurš vispirms Japānā studēja medicīnu. Viņš sarakstīja „Trakā dienasgrāmatu”, „Ah Q patieso stāstu” un „Rīta ziedus, vakarā plūktus”, ko lasa to kritiskā skatījuma uz Ķīnas sabiedrību dēļ.
Lu Sjuņs — Džou Šužeņa pseidonīms — dzimis 1881. gadā Šaosinā, Džedzjanas provincē, panīkušā izglītotu ļaužu ģimenē. 1902. gadā viņš devās studēt uz Japānu un Sendai sāka apgūt medicīnu. Pēc dažiem gadiem viņš to pameta, pārliecināts, ka viņa tautiešu prātiem dziedināšana vajadzīga vairāk nekā ķermeņiem, un pievērsās literatūrai.
Atgriezies Ķīnā, viņš strādāja Izglītības ministrijā Pekinā. 1918. gadā viņš publicēja stāstu „Trakā dienasgrāmata” — vienu no pirmajiem mūsdienu stāstiem, kas rakstīts sarunvalodā, nevis klasiskajā ķīniešu valodā. Tam sekoja „Ah Q patiesais stāsts” (1921–1922), satīra par cilvēku, kurš katru pazemojumu pārvērš uzvarā, krājumi „Aicinājums ieročos” (1923) un „Klejojumi” (1926) un atmiņu grāmata „Rīta ziedi, vakarā plūkti” (1928).
No 1927. gada viņš dzīvoja Šanhajā kā tulkotājs un eseists, kura asās spalvas baidījās, un tur arī nomira 1936. gadā. Viņu uzskata par mūsdienu ķīniešu literatūras pamatlicēju.
