Apmeties vecās dzirnavās Provansā, Dodē raksta saviem Parīzes lasītājiem šīs zemes stāstus. Tajos sastopam Segēna kunga kazu, kas sapņo par brīvību kalnos, Kikiņānas mācītāju, kurš ar sprediķi par elli liek drebēt saviem draudzes locekļiem, un tēvu Gošē, kura eliksīrs atnes bagātību viņa klosterim.
Starp farsu, leģendu un melanholiju šīs pasakas pazīst bērnu paaudzes, un katrā lappusē jūtama saule un mistrāls.
Īsas, rakstītas vienkāršā un muzikālā stilā, tās lasās pa vienai valodā, kuru mācāties.
