Septiņpadsmit gadu vecumā ševaljē de Grjē, jauns vīrietis no labas ģimenes, Amjēnā sastop skaisto Manonu Lesko, kuru ved uz klosteri. Viņš uzreiz aizbēg kopā ar viņu un viņas dēļ atsakās no visa: ģimenes, bagātības, goda. Starp bēgšanām, krāpšanos kāršu spēlē un cietumiem viņš sekos viņai līdz pat Luiziānai.
Manona mīl de Grjē, bet viņa mīl arī greznību, un tajā ir viss viņas noslēpums: nekad nevar zināt, vai viņa viņu nodos vai sekos viņam. Šis 1731. gadā izdotais stāsts joprojām ir viens no skaistākajiem kaisles stāstiem literatūrā.
Paša de Grjē stāstīts, tas lasās vienā elpas vilcienā valodā, kuru mācāties.
