Pēc daudziem gadiem Parīzē Ļubova Raņevska atgriežas savā parādos iestigušajā provinces muižā. Jāizlemj ķiršu dārza, viņas bērnības dārza, liktenis. Ap viņu sapulcējas brālis, meitas, vecais kalps, mūžīgais students un tirgotājs, kura tēvs bija šīs ģimenes dzimtcilvēks.
Tā ir Čehova pēdējā luga, ko viņš pats sauca par komēdiju: tā savij smieklus un melanholiju maigās atvadās no pasaules, kas izzūd.
Uzrakstīta tikai dialogos, šī īsā luga viegli lasās valodā, kuru mācāties.



















