Šie divi Pēterburgas stāsti katrs seko kādam sīkam ierēdnim. Akakijs Akakijevičs, pārrakstītājs, par kuru zobojas kolēģi, mēnešiem ilgi atsakās no visa, lai pašūtu jaunu šineli. Bet Kovaļovs kādu rītu pamostas bez deguna un drīz satiek to uz ielas, formastērpā un augstākā dienesta pakāpē par viņējo.
Gogolis savij smieklus un līdzjūtību pilsētā, kur valda absurds. Dostojevskim piedēvē teikumu, kas palicis slavens: «Mēs visi esam nākuši no Gogoļa šineļa.»
Šie divi īsie stāsti katrs lasās vienā elpas vilcienā valodā, kuru mācāties.
