Kādu rītu Jozefu K., nozīmīgu bankas darbinieku, apcietina viņa paša mājās, un viņš nezina, kāpēc. Tomēr viņam ļauj brīvi iet uz darbu. Tiesa, kas viņu tiesā, sēdes notur priekšpilsētas bēniņos, kas pieblīvēti ar lietu mapēm, un neviens nevar viņam pateikt, par ko viņš apsūdzēts.
Kafka bija lūdzis savu draugu Maksu Brodu pēc viņa nāves sadedzināt šo romānu kopā ar citiem rokrakstiem. Makss Brods atteicās. Galvenokārt no šīs grāmatas nāk vārds «kafkisks», ko lieto katrai absurdai situācijai, kurā cilvēks apmaldās noteikumos un kantoros.
Ar dīvainajām, dažbrīd gandrīz komiskajām ainām un ar tulkojumu vienmēr acu priekšā romāns lasās valodā, kuru mācāties.
