Šagrēnāda

Izputējis un nolēmis mirt, jaunais Rafaels de Valantēns ieiet pie antikvāra, kas viņam atdod ar zīmēm klātu ēzeļādu. Talismans piepilda ikvienu īpašnieka vēlēšanos, taču ar katru vēlmi saraujas, un līdz ar to arī tā saimnieka mūžs. No vienas dienas uz otru kļuvis bagāts, Rafaels sāk skaitīt savas vēlmes tāpat, kā skaita dienas. Romāns pēta iekāri, sevis izšķērdēšanu un dalījumu starp gribēšanu un spēšanu Jūlija monarhijas Parīzē. Balzaks tā atklāj Cilvēcisko komēdiju ar filozofisku stāstu, ko baro sabiedrības novērojums.